Māris Liepa ir salaspilietis kopš dzimšanas, te viņš ir gājis bērnudārzā un pabeidzis arī vidusskolu. Māra ikdienas darbs šobrīd ir Valsts ieņēmumu dienestā, bet daudzi salaspilieši viņu pazīst viņa sabiedrisko aktivitāšu dēļ, jo Māra hobijs, kas jau labu laiku pāraudzis uzņēmējdarbībā, ir kultūras un sporta pasākumu apskaņošana un izgaismošana. “Salaspilī ir mani klasesbiedri, draugi, radi, šeit arī veicu saimniecisko darbību. Tāpēc man ir svarīgi, lai dzīvei Salaspilī ir vislabākie apstākļi!” Ir pārliecināts Māris.
Darbs valsts pārvalde un pasākumu organizēšana liekas diametrāli pretējas lietas. Pastāsti vairāk, kā tas ir savienojies?
Mūzika vienmēr man ir bijusi tuva, bet vairāk paša priekam. Slēdzām pastiprinātājus, vilkām vadiņus, lai mājas apstākļos klausītos mūziku. Mans kolēģis ar apskaņošanu nodarbojās nopietnāk, tā arī iepazinu skaņu pultis un visas citas lietas, un sākām to visu darīt nopietnāk. Kultūras namā ir deju kolektīvs “Ūsa”, kas man ir liels draugs, caur viņiem aizgāja spēlēšana. Iesākumā daudz ko darījām pa draugam, pats iepazinu tehniku, sapazinos ar sadarbības partneriem, pasākumu aģentūrām un mūs sāka aicināt arī uz lielākiem pasākumiem, un tā tas pārauga biznesā. Šobrīd Salaspils novadā apskaņojam teju visu, ko nevar nodrošināt pati pašvaldība. Novadam nākam pretī, jo mūsu rēķini ir zem tirgus cenas, no Rīgas par tādām cenām neviens īsti nevēlētos braukt. Mēs paši te dzīvojam, tāpēc mums tas ir svarīgi.
Jā, pasākumu apskaņošana ir kaut kas pretējs biroja darbam valsts iestādē, bet valsts pārvaldē esmu strādājis jau kopš studiju laikiem Pamainu struktūras, jo visu mūžu vienā vietā nesēdēsi, vajag ķert jaunus laukus. Tāpēc piedalos dažādos projektos, pieņemu izaicinājumus un nebaidos darīt lietas, ko iepriekš neesmu darījis.
Man mīļs ir teiciens – es to nedaru tāpēc, ka tas ir viegli, es to daru tāpēc, ka tas ir grūti.
Šajā gadījumā tas ir visai precīzi. Es uzņemos jaunus pienākumus, jo tas ir kaut kas jauns, tā es izvairos no rutīnas. Tāpēc es pieņemu izaicinājumus, jo otra iespēja ir nobīties, atteikties no jaunā un stagnēt vienā vietā. Arī vislabākajam novada deputātam kādreiz ir bijusi pirmā darba diena jaunos apstākļos.
Kā tu sevi redzi pašvaldībā, kāds varētu būt tavs devums pašvaldības iedzīvotājiem?
Tas ir izaicinājums, jo es nezinu, kā ir būt deputātam, cik grūti realizēt savas idejas un ieceres. Tu ar savu ideju vari nosēdēt četrus gadus un neigūt atbalstu. Labs piemērs ir bēdīgi slavenais tunelis zem dzelzceļa, ko kāds sola katrās vēlēšanās, bet tā arī tas nav izbūvēts. Tu nevari izdarīt to, kam nav atbalsta. Manuprāt, deputātam jāsniedz labums sabiedrībai kopumā, jāatbalsta labākās idejas un ierosinājumus, noliekot malā personīgās ambīcijas vai intereses, bet domājot, kas novadam ir vērtīgāks un vairāk nepieciešams.
Šai pavasarī Salaspils bija populāra medijos un sociālajos tīklos ar maksas pagriezieniem, neloģiskām ceļa zīmēm, bija arī stāsts par Salaspils pamatskolas skolēnu bēdīgi slaveno “TikTok” video, kur bija iesaistīta pat Drošības policija. Ja masu medijos rāda tikai negatīvas lietas par tavu novadu, un tu tai novadā esi priekšsēdētājs, vietnieks, izpilddirektors vai kāds cits novada nodarbinātais, tad jāsāk aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā.
Tas viss cilvēku zemapziņā neveido labu priekšstatu par Salaspili…
Te savs nopelns ir arī Salaspils pašvaldības policijai un tās uzliktajiem sodiem. Šī gada budžetā sodos paredzēts iekasēt uz pusi vairāk nekā pērn. Manā skatījumā policijai ir jābūt draugam un sabiedrotajam, kas pamāca un paskaidro, nevis uzreiz soda. Jo bieži jau soda novada viesus, kuri šeit nepārzina katru pagriezienu vai ielu, kur novietot automašīnu. Mēs sagaidām pilsētas viesus ar sodiem. Ja cilvēks apzināti pārkāpj noteikumus, tiek pieķerts atkārtoti un spļauj virsū vietējai kārtībai, protams, viņš ir jāsoda. Bet, ja mēs sākam par katru mazāko nieku sodīt, par to, ka automašīna iebraukusi 2 cm zālājā, par ko mēs runājam? Es dzīvoju pie Sporta skolas, arī pie manas mājas svētdien līmēja plāksterus uz automašīnām. Un līmēja ne jau salaspiliešiem, bet cilvēkiem, kas atbraukuši uz Sporta skolu uz sacensībām. Tuvākā stāvvieta ir pie Mūzikas un mākslas skolas. Bet kur tam cilvēkam novietot automašīnu, ja tūlīt sākas sacensības? Es pietiekami bieži braucu pa Latviju, apskaņoju sacensības citu novadu sporta hallēs, nevienā novadā neesmu saskāries ar autostāvvietu problēmu pie sporta izglītības iestādes. Nav tādas vietas, kur man ar sporta somu būtu jāmēro 400 metri. Es pēc sacensībām iznāku no dušas, bet mana mašīna ir kaut kur pie kultūras nama. Citos novados tā nav! Rezultātā cilvēks aizbrauc mājās ar ļoti nepatīkamu pēcgaršu, jo ir sodīts par neatļautu auto novietošanu. Viņš šeit negribēs vairs braukt un viņš neieteiks citiem uz šejieni braukt. Vai tiešām mēs Salaspilī esam tik pašpietiekami, mums nevajag tūristus un Botāniskā dārza vai Pilsētas svētku apmeklētājus?
Tu esi uz rezultātu vērsta personība, tā arī esi pieradis strādāt Valsts pārvaldē. Vai šādus pašus principus ievērosi arī, ja tevi ievēlēs novada domē?
Viennozīmīgi, jo šos pamatus man ir iemācījis mans pamatdarbs. Tu nevari sasniegt rezultātu viens, rezultātu sasniedz komandas, kas nekonfliktē. Tiklīdz tu nostājies pret, projekts sabrūk. Nav svarīgi, vai tev ir zaļš vai dzeltens krekls mugurā pirms vēlēšanām, mēs esam ievēlēti no sabiedrības un mērķis mums ir kopīgs – attīstīt Salaspils novadu. Protams, ir koalīcija un opozīcija, koalīcijas programma ir prioritāra, bet mums jādarbojas kopā, arī opozīcijai nav visiem spēkiem jācīnās pret labām idejām. Tas ir līdzīgi, kā sportā, komandu sportā tu nevari uzvarēt individuāli, tu uzvaras gūsti, kā komanda.
Līdz šim opozīcija ir stājusies pretī labām idejām, vai dažkārt opozīcijas idejas pasniegusi kā savas…
Tas ir ļoti nepareizi, tā ir ačgārna prakse. Cilvēki netiek ņemti padomēs, komisijās, ar opozīciju vispār nerēķinās. Šāda rīvēšanās sabiedrību laimīgāku nedara un projekti netiek realizēti. Jāsaprot, ka kādā brīdī viens bez otra, visticamāk, nevarēs pastāvēt. Tu nevari būt deputāts, ja tu nespēj sadarboties, jo tev jābūt mijiedarbībā gan ar sabiedrību, gan pārējo politisko spēku pārstāvjiem.
Jūsu vēlēšanu programmā viens no svarīgiem punktiem ir digitālās novadnieka kartes izveidošana. Kāpēc šāda mobilā aplikācija būtu jāievieš?
Mums ir jāiet līdzi laikam. Šobrīd novadnieka karte ir kartona gabaliņš, kuru izsniedz dome, un ar to ir pieejami daži bonusi, piemēram, bez maksas var apmeklēt Botānisko dārzu. Stadionam ir cita karttīte, kas arī ir interesanti. Digitālais formāts ir mūsdienas, jo viss paliek aizvien digitālāks. Pat lielveikalu atlaižu kartes ir digitālas. Es uzskatu, ka aizvien ir jāsaglabā arī plastikāta kartītes, jo ne visiem ir viedierīces, turlkāt nevaram izslēgt citus riskus, kāpēc digitālā karte varētu nenostrādāt. Protams, šis projekts nav no lētākajiem, bet, ja šādai kartei ir pievienotā vērtība un sabiedrībai tas ir noderīgi, šis projekts ir jārealizē.
Uz kurām vietām Salaspilī tu ved savus draugus un ciemiņus? Ar ko tu lepojies?
Kad atbrauc tālāki radi, mēs parasti dodamies uz Nacionālo botānisko dārzu, Daugavas muzeja teritoriju Doles salā, citreiz dodamies arī uz Ako pieminekli, kuram diemžēl piebraukt ir diezgan neērti un nedroši. Citreiz kādam ir interese par Salaspils memoriālu, tad arī to parādu. Vairāk jau nekā tāda nav.
Ko tu vēl Salaspilī vēlētos redzēt?
Ja mēs domājam par jauno paaudzi, būtu lieliski, ja mēs uzbūvētu vienu lielu atpūtas un sporta laukumu. Es bieži esmu Daugavas Sporta namā Rīgā, kur blakus ir iežogotais bērnu laukums – tas ir kontrolēts, izgaismots, aizslēdzams. Mazās smilškastītes un rotaļu laukumi ir pagājis laiks.
Vēl mums ir ļoti nepieciešama estrāde! Pat mazās pašvaldībās un miestos ir kaut kas līdzīgs estrādei vai tik tiešām nopietna estrāde. Mums ir liela pašvaldība, mums visi pasākumi notiek “Rīgavā”, Sporta namā vai “Rīgavas” mākslas dārzā. Mākslas dārzs ir lieliska teritorija, bet tai ir ļoti mazas iespējas, ko mēs tur varam sarīkot. Un trešā sāpīgā lieta ir autostāvvietas centrā.
Tāpat es vēlētos redzēt vairāk kafejnīcu, bet tas ir atkarīgs no privātuzņēmējiem. Te atkal jāpiemin mijiedarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem. Ja novads rada apstākļus, ka komersantam te ir interesanti kaut ko atvērt, tad viņš arī atvērs. Ja šeit uzņēmējs saskata riskus, viņš nav ieinteresēts uzsākt biznesu. Mums ir jārada apstākļi, lai uz Salaspili vēlas braukt arī tūristi, tad arī uzņēmēji būs aktīvāki. Par pilsētas centrālā laukuma jeb Līvzemes ielas projektu esmu runājis ar uzņēmējiem, viņi, protams, ir sašutuši, jo viņi tā dēļ zaudēs klientus, kuriem nebūs, kā tur piebraukt. Mēs paši darām pāri saviem uzņēmējiem. Rezultātā pašiem salaspiliešiem būs jābrauc paēst citur.
Stāvvietu trūkums Salaspilī ir liela problēma!
Tā arī man ir sāpīga tēma; vietā, kur es dzīvoju (Vītolu iela), ir problēmas. Idejiski es uzskatu, ka pašvaldībai jānāk pretī mājām, kurām ir problēmas ar autotransporta novietošanu. Reģistrēto automašīnu skaits katru gadu pieaug, tāpēc mēs nedrīkstam likt šķēršļus stāvvietām. Pašvaldība ir sazīmējusi vīziju, kā būtu jāizskatās pagalmiem, bet pašvaldība šai vīzijā tērē mūsu naudu, kuras nav. Namu uzkrājumu fondos tādas naudas nav! Vairums māju pat nav renovētas, tāpēc autostāvvietu izbūve savos pagalmos nav prioritāte. Šī problēma ir jārisina kopā. Ja pašvaldība kaut vai nāktu pretī ar projekta izstrādi, tas būtu liels atbalsts. Liela problēma būs arī ar jauno kultūras namu, kur arī nebūs stāvvietas. Automašīnas, kā izskatās, būs jānovieto lielveikalu stāvvietās, un, saprotams, ka lielveikali šādam modelim nepiekritīs.
