SANDIJS KRASTIŅŠ ir Salaspils 1. vidusskolas Saimniecības daļas vadītājs, robotikas pasniedzējs un kopš 2022. gada arī aktīvs zemessargs. Kā trīs bērnu tēvam, Sandijam vienmēr ir bijis svarīgi, lai bērni un jaunieši laiku Salaspilī var pavadīt jēgpilni, un ne mazāk svarīgi – justies šeit droši. Viņa lielais mērķis aizvien ir izveidot mūsdienīgu tehniskās jaunrades centru, kas risinātu ne tikai trūkstošo skolas telpu problēmu, bet nepieciešamības gadījumā varētu kalpot arī kā droša vieta krīzes gadījumos.
Salaspils novada pašvaldības vēlēšanās kandidēji arī pirms četriem gadiem un toreiz teici: “Es vēlētos, lai būtu vairāk priecīgu un smaidīgu cilvēku. Ja tev nav jāuztraucas par ienākumiem, ja tev ir ērti pieejama infrastruktūra – medicīnas pakalpojumi, skolas, bērnudārzi, ja tev ir, kur radoši attīstīties un ērti atpūsties – tu taču esi priecīgāks!” Vai vari teikt, ka pa šiem četriem gadiem esi kļuvis priecīgāks?
Noteikti esmu kļuvis priecīgāks, jo esmu kļuvis vectētiņš! Bet, vai esmu kļuvis priecīgāks tāpēc, ka kaut kas būtu uzlabojies Salaspilī? Visticamāk – nē. Pa šo laiku man ir parādījusies arī viena jauna nodarbe – esmu iestājies Zemessardzē, kur esmu ļoti aktīvs, un kas prasa ļoti daudz laika.
Kāpēc tev bija svarīgi iesaistīties Zemessardzē?
Es sapratu, ka situācija pasaulē ir kļuvusi tik nopietna, ka ir brīdis un laiks, kad jādara kaut kas vairāk, un nepietek ar tām zināšanām, ko esmu ieguvis pirms daudziem gadiem. Jo vairāk iesaistos, jo vairāk arī saprotu, ka daudz ko nezinu, neprotu un nemāku. Tiem, kuri domā, ka prot spēlēt “Counter-Strike” (vairāku spēlētāju takstiskā pirmās personas šāvēja videospēle – red.), un gan jau viss sanāks, patiesībā – tā tas nav, jo Zemessardzē ir jāapgūst ļoti plašs tēmu loks, ne tikai, kā turēt ieroci un šaut. Tāpēc aicinu ikvienu stāties Zemessardzē, jo var gadīties, ka šīs zināšanas un pieredzes mums visiem ļoti noder.
Tava darba diena paiet Salaspils 1. vidusskolā, kur esi Saimniecības daļas vadītājs un robotikas pasniedzējs. Tev noteikti ir idejas, kā varētu uzlabot skolēnu vidi un labsajūtu, ja būtu lielāka iniciatīva, vēlme un finansējums, lai kādas no apzinātajām problēmām risinātu.
Par laimi pamazām man ir izdevies vismaz šo to atrisināt. Lauku ielas ēkai notika renovācija, un izdevās panākt, ka atsevišķās telpās nu ir ierīkota ventilācija. Jebkurā gadījumā – tas ir stipri par maz! Ir pavisam skaidrs, ka skolas ir pārpildītas, vietu nav, klases ir pārāk lielas jeb pilnas. Ja mēs samazinām skolēnu skaitu klasē, varētu pietikt ar esošo ventilāciju, bet tad seko cita problēma – rodas vairāk klašu un nav, kur visus skolēnus izvietot. Globālais redzējumus, par kuru runāju jau daudzus gadus, ir papildus ēka, bez kuras mēs vairs nevaram iztikt! Tā ir pavisam jauna būve, kura savienotu Lauku ielas ēku ar Ceru ielas ēku. Svarīgi, lai skolotājiem un audzēkņiem fiziski nav jāpamet skolas telpas, lai nokļūtu citā korpusā. Līdz šim pašvaldība ir tērējusi diezgan daudz naudas, lai pielāgotu skolas vajadzībām telpas, kas patiesībā paredzētas citām vajadzībām. Tas rada problēmu problēmas galā. Ja mēs būvējām ēku apzinoties, kam tā paredzēta, mēs jau veidojam kaut ko pilnvērtīgu un skolēniem un skolotājiem paredzētu.
Kāda ir tava vīzija par šo?
Mana lielā vīzija ir savienojums starp abām Salaspils 1. vidusskolas ēkām, kas dotu papildus telpas klasēm un citām aktivitātēm. Šai pašā ēkā mēs varētu veidot tehnoloģiju un mākslas centru. Šobrīd situācija ir tāda, ka esam ļoti saspiesti un izmētāti. Pagarinātāji ir savilkti krustu šķērsu, telpās ir ēveļsoli, starp kuriem knapi var izlīst, telpas nav savienotas. Jaunā būve ļautu mums izvietot tehnoloģiju centra aprīkojumu – 3D printerus, CNC frēzes, lāzergriezējus un citas iekārtas – vienā telpā. Šobrīd iekārtas atrodas līdzās skolēniem, kuri mēģina darboties un strādāt, bet tas nav pareizi, jo visām ierīcēm būtu jāatrodas vienuviet atsevišķā telpā. Jāsaprot, ka tehnoloģijas iet roku rokā ar dizainu un mākslu. Šai pašā centrā mēs varētu nodarboties ar dažādām mākslām – tēlniecību, glezniecību, u.c. Pēcpusdienā, kad lielai daļai skolēnu stundas būtu beigušās, mēs šais telpās varētu attīstīt interešu izglītību, kas būtu pieejama visiem novada bērniem, ne tikai 1. vidusskolas audzēkņiem. Mums ir nepieciešama arī konferenču zāle, jo šobrīd skolā ir nosacīta multifunkcionālā zālīte, kurai blakus atrodas baseins un tā ventilācijas sistēma. Ja notiek kāda konference vai sapulce, bet baseinā notiek, piemēram, zumbas nodarbības, ir grūti to pārbļaut. Arī skolas bibliotēkai nepieciešamas jaunas telpas, un bibliotēku izmanto tik tiešām daudz skolēnu.
Šobrīd abas skolas ēkas vienu no otras nošķir Zinību iela, pa kuru pārvietojas automašīnas…
Tā ir vienvirziena iela, kuru, iespējams, nāktos slēgt, bet tas ir projektēšanas jautājums. Ja neatsakāmies no ielas, šeit iespējams veidot tuneli, kas aizvien visas ēkas fiziski savienos. Jaunā ēka atrastos teritorijā, kur šobrīd ir skolas autostāvvieta un skeitparks. Esošais skeitparks neatbilst mūsdienu prasībām, Salaspilī būtu jāveido jauns un daudz nopietnāks skeitparks. Un ir vēl viena problēma, par ko īsti neviens nerunā. Salaspilī šobrīd nav nevienas patvertnes. Skolā mums ir 1400 bērnu, un, ja kaut kas notiek, mums nav, kur palikt. Mēs esam palikti tieši zem bumbām… Ja būvējam šo ēku, mēs varam veidot pazemes autostāvvietu, kuru būtu iespējams izmantot arī kā patvertni. Protams, šī ir tikai vīzija, kad ķersimies pie darba, mums būs daudz jāpēta, ko varam un nevaram. Bet, ja nebūs vīzijas, uz ko tiekties, nekas arī nemainīsies un nenotiks.
Tu esi aktīvs zemessargs, tev ir pietiekami daudz jaunu zināšanu, bet teorētiski, ja pienāktu tāda X stunda, tu personīgi zinātu, kur patverties un kā palīdzēt citiem?
Man kā Salaspils iedzīvotājam nav ne jausmas, kur skriet un kur vest citus. Daudzdzīvokļu mājām ir pagrabi, bet vai tie ir pieejami, iztīrīti un vispār piemēroti – man nav ne jausmas. Bet domājot par to, ka jāevakuē skola, es zinu, ka Ceru ielā nosacīti drošā vieta, kur ir divas starpsienas starp ārējām sienām, ir telpa, kas kādreiz bija iecerēta boulingam. Bet tur saspiesties varētu ne vairāk kā 200 cilvēku. Lauku ielā nosacīti droša telpa, kur patverties, ir vēl mazāka, apmēram 10 kvadrātmetri uz 800 skolēniem…
Saprotams, ka jaunas telpas, kas atrisinās daudzas problēmas, ir nepieciešamas. Pastāsti, ka esošajā situācijā tev veicas ar robotikas nodarbībām? Vai var apgalvot, ka Salaspilī ir labākie skolēni robotikā un cik liels tajā ir tavs nopelns?
Es esmu vienīgais robotikas skolotājs Salaspilī! (Smejas.) Esmu mēģinājis apmācīt un iedrošināt kolēģus, bet īsti labi ar to nevedas. Esmu priecīgs, ka viens no maniem audzēkņiem ir atgriezies skolā. Viņš vairāk orientēja uz programmēšanu un tehnisko dizainu, viņš mani var aizvietot, kad nepieciešams. Es vēlos vairāk iesaistīt arī vecākus un ģimenes, kas varētu saņemt zināmu pašvaldības atbalstu. Ja runājam par to, cik esam spēcīgi… Robotikā ir ļoti daudz disciplīnu, mēs esam ļoti spēcīgi vienā no sarežģītākajām disciplīnām – Lego robotikā. Pērn bija nebijis notikums, jo kļuvām par divkārtējiem čempioniem. Šogad šīs meitenes plāno startēt pasaules robotikas olimpiādē. Mums aug jaunā paaudze, kas arī var lepoties ar pietiekami labiem rezultātiem. Top pieci Latvijā esam visu laiku. Šobrīd attīstām elektronikas robotus, kur arī kļūstam aizvien spēcīgāki.
Tu esi pietiekami aizņemts cilvēks, trīs bērnu tēvs, tagad arī vectēvs, strādā skolā, aktīvi darbojies Zemessaredzē, bet aizvien atrodi laiku un enerģiju, lai padarītu Salaspils jauniešu ikdienu interesantāku un produktīvāku. Kāpēc tev tas ir svarīgi?
Tas vienkārši ir mans aicinājums! Man patīk jauniešiem dot iespēju redzēt, kā viņi attīstās, redzēt, ka viņi kaut ko sasniedz. Tajā brīdī arī man ir gandarījums, jo man ir izdevies kādam palīdzēt saprast, ko viņš vēlas dzīvē panākt, vai parādīt virzienu, kurā iespējams attīstīties. Varbūt paies desmit gadi, un šim cilvēkam robotika vairs neinteresēs, bet jebkurā gadījumā tas būs iedevis kādu bonusu un papildus prasmes, kas noderēs citur. Un man par to ir gandarījums!
Nedaudz ieskatīsimies nākotnē. Par ko tev būs gandarījums pēc četriem gadiem, ja tev dos uzticību un ievēlēs Salaspils novada domē?
Gandarījums būs par to, ka sapņi un vīzijas īstenojas, tāpēc es ticu, ka būs izveidots skolu savienojums un Salaspilī beidzot būs tehniskās jaunrades centrs. Pagaidām sapņi īstenojas mazos solīšos un mazās lietās, bet es vēlos, lai pilsētā un novada ir redzami un paliek arī mani lielie mērķi un ieceres.
