Viedokļi, publikācijas, intervijas

MIKS BALODIS: “Ja mēs ātri nepārslēgsim attīstības tempu, mūs pievienos citam novadam!”

Viedokļi, publikācijas, intervijas

Vecums: 41

Nodarbošanās: Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs

Hobijs: biškopība

Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis uz visām lietām skatās perspektīvā – kā konkrētais lēmums ietekmēs notikumus nākotnē. Šobrīd Miku uztrauc Salaspils attīstības temps, kam pietrūkst nepieciešamā enerģija un jaudas. Ja pašvaldība turpinās ignorēt samilzušās problēmas un nesāks tās risināt, deputāta kandidāts ir pārliecināts, ka nākotnē Salaspils tiks pievienota kādam citam, turīgākam novadam.

Esi Salaspils uzņēmēju biedrības vadītājs. Gada nogalē Salaspils uzņēmēji publiski pauda bažas, ka novads sāk zaudēt konkurētspēju.

Pašvaldības budžets galvenokārt veidojas nevis no uzņēmēju pienesuma, bet pamatā no deklarēto iedzīvotāju skaita. Ja pavaicātu iedzīvotājiem, kādi uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā ir ienākuši Salaspilī, visticamāk, ka tādus nevarētu nosaukt, jo tādu ir tikai pāris. Pierīgā veidojas ļoti daudz uzņēmumi, bet par Salaspili, kas arī ir Pierīga, mēs to nevaram apgalvot. Salaspils novada  iedzīvotāju skaits pieaug, pērn tie bija apmēram 100 jauni iedzīvotāji, bet tikmēr Mārupē, Ķekavā vai Stopiņos tie ir apmēram 700 cilvēki gadā.

Kāpēc, tavuprāt, ģimenes dod priekšroku citām pašvaldībām?

Pirmkārt, tā ir publiskā infrastruktūra – bērnudārzi, skolas, veikali. Otrkārt, Salaspilī neattīstās daudzstāvu dzīvojamais fonds. Pieaugums, kas veidojas, ir tikai uz privātmāju rēķina. Proti, pašā Salaspilī iedzīvotāju skaits pat samazinās, bet iedzīvotāju skaita palielinājums ir novērojams Salaspils lauku teritorijā. Trešā lieta – prestiža jautājums! Mēs aizvien daudziem saistāmies ar guļamrajonu, tas nav nekāds noslēpums. Cilvēki, kas brauc caur Salaspili, vienā pusē neredz neko, jo tur atrodas Daugava, bet otrā pusē ir HES apbūve ar morāli novecojušām ēkām. Tāds diemžēl ir kopējais fons. Mums nav vēsturiskā centra, kāds tas ir, piemēram, Cēsīs vai Limbažos. Atgriežoties pie konkurētspējas, mēs jau tagad zaudējam pārējiem Pierīgas novadiem, jo tie kļūst stiprāki un lielāki. Katrs iedzīvotājs novada budžetam ik gadu dod pienesumu apmēram 1000 eiro apmērā. Ko tas nozīmē? Ja novadā piedeklarējas 1000 jauni iedzīvotāji, tas jau ir papildus miljons eiro gadā. Dzīvē – tās ir papildus divas vidusskolas, ko novads var uzturēt vai ieguldīt infrastruktūras attīstībā katru gadu. Ja runājam par uzņēmējdarbību, mēs kā novads nespējam piesaistīt lielus infrastruktūras projektus. Esošā novada attīstība pamatā ir vērsta uz domes pašu finansējumu, gadiem aktīvi nestrādājot pie Eiropas fondu apguves jautājumiem.

 Ja vērtē Salaspils novadā esošos uzņēmējus, tad kopējā tendence ir pozitīva – esošie uzņēmēji attīstās, tiesa, nereti ieguldot savu peļņas daļu citos novados, kur infrastruktūra ir labāk attīstīta.

Salaspilī nav uzņēmējdarbībai pievilcīga vide?

Pašvaldības savā starpā konkurē par uzņēmēju piesaisti. Lai veiksmīgi konkurētu un uz Salaspili pievilinātu Ādažu, Rēzeknes vai Talsu uzņēmējus, ir jāveic ļoti liels proaktīvs darbs, bet šādas darbības diemžēl nav novērojamas. Priekš iedzīvotājiem tās būtu labi apmaksātas darba vietas, sakārtota infrastruktūra un turīgi cilvēki, kuri dzīvo un tērē savu naudu novadā.

Par ārzemju uzņēmēju piesaisti ir smagi runāt. Trīsdesmit gadu laikā novads ārvalstu investīcijās spējis piesaistīt tikai 15 miljonus eiro! Un tās pašas pagājušā gadā samazinājās par 243 tūkstošiem eiro. Salīdzinot – pa šo laiku Ķekavai ir izdevies piesaistīti gandrīz 200 miljonus eiro, Mārupei 134 miljoni eiro un Stopiņiem 67 miljonus eiro. Ir stingri jāsaprot, ka ārvalstu investoriem nav lokālpatriotisma. Ārvalstu investori vērtē, kur ieguldīt savu naudu. Un mēs, Salaspils novads, šajā konkurencē smagi zaudējam jau gadiem.

Pašvaldības izlīdzināšanas fondā šogad plānots veikt kopējās iemaksas gandrīz 163 miljonu eiro apmērā. Proti, bagātie novadi dalās ar daļu no saviem ienākumiem, pārdalot tos novadiem ar trūcīgākiem ienākumiem, tādējādi mēģinot izlīdzināt nevienlīdzību novadu starpā.  Valda uzskats, ka Pierīgas novadi ir bagāti novadi. Skatoties uz situāciju kopumā, nevar nepiekrist – novadi, kuri robežojas ar Rīgu, šogad plāno veikt iemaksas šajā fondā par kopējo summu 26 miljoni eiro. Bet kā ir ar Salaspili? Izrādās, ka Salaspils novads netiek galā ar saviem tēriņiem un mūsu novadu subsidēs ar 2 miljonu eiro dotāciju. Vai tas ir pārsteigums? Diemžēl nē, jo pagājušā gadā mūs arī subsidēja, tiesa, “tikai” ar 1 399 071 eiro. Salaspils ekonomiskā situācija pa diviem gadiem ir būtiski pasliktinājusies. Vai mēs tādi esam vienīgie Pierīgā? Ne gluži – Olainei klājas tik pat slikti kā mums.

Papētot plānotā budžeta sadaļas, izrādās, piemēram, ka tūrisma attīstībai novadā gada griezumā ir paredzēti tikai 36 tūkstoši eiro, teritorijas attīstībai – 316 tūkstoši eiro, savukārt pašvaldības policijas izdevumi ir tuvu vienam miljonam eiro.

Izdarot kopējos secinājumus par Salaspils novada attīstību – mēs kā novads uz apkārtējo novadu fona degradējamies. Man kā Salaspils patriotam tas sāp. Man bija cerība, ka pēc novadu reformas Salaspils apvienosies ar citiem novadiem, veidojot kaut ko lielu un spēcīgu, bet diemžēl tas atkal nenotika.

Atgādināšu,  ka administratīvi teritoriālās reformas  (ATR)  sākotnējā plānā Salaspils novads bija apvienots ar Stopiņu un Ropažu novadu. 2019.gada aprīlī Salaspils uzņēmēju biedrība uzņēma viesos tā laika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministru Pūces kungu, kurš prezentēja Salaspils uzņēmējiem vīziju par plānoto ATR. Diskusiju laikā ministrs uzsvēra šīs reformas plānotos ieguvumus. Burtiski pēc dažiem mēnešiem tika poliski pieņemts lēmums Salaspili neapvienot ar šiem diviem novadiem. Tā vietā tika pielemts, ka Salaspils kā novads savu administratīvo teritoriju nemainīs, bet Stopiņi un Ropaži tiks apvienoti ar Garkalni un Vangažiem.

Pēc tam sekoja Ikšķiles novada vadības vismaz divi mēģinājumi veidot sarunas ar Salaspils novada domes vadību par iespēju apvienoties. Uzsvēršu, ka tā bija Ikšķiles brīvprātīga vēlme mums pievienoties, bet arī tas nenotika, jo Salaspils novada vadība šo jautājumu domes sēdē nevirzīja, aizbildinoties ar to, ka “nav laika pilnvērtīgi sagatavoties šim procesam”.  Manā vērtējumā ļoti vājš arguments, kas neiztur kritiku, īpaši, ja šis jautājums tika aktualizēts vairāk nekā pirms gada.

Rezultātā, tā vietā, lai mēs kļūtu par lielu un plaukstošu novadu, dažiem, spēlējot savas politiskās spēlēs, mēs esam palikuši esošajās robežās, bet apkārt mums ir izveidojušies trīs daudz spēcīgāki novadi – Ķekavas, Ogres un Ropažu novadi. Salīdzinājumā ar šiem novadiem, mēs konkurenci neizturam ne pēc dzīvojamā fonda, ne publiskās infrastruktūras, ne uzņēmējdarbības attīstības tempa. Nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka pēc 10 vai 15 gadiem Salaspils tiks pievienota kādam no šiem novadam, jo pretējā gadījumā nepiepildās administratīvi teritoriālās reformas pamatdoma, ka tiek veidoti novadi, kas ir pašpietiekami un spēj attīstīties ilgtermiņā.

Šī brīža domes vadība to neapzinās?

Pārāk labi apzinās,  jo politiskā apvienošanās Raimondam Čudaram ir acīmredzams drauds. Tas ir politiskā merkantilisma jautājums! Šeit viņš ir saimnieks ar savas partijas deputātu vairākumu domē, bet apvienojoties viņš varētu tāds arī vairs nebūt. Tas ir tieši tik vienkārši un prasti. Ja mēs ātri nepārslēgsim attīstības tempu, mūs vienkārši pievienos citam novadam kā piedevu.

Kas būtu jāmaina, lai tā nenotiktu?

Ja vēlamies iet tautsaimniecības attīstības virzienā, jāattīsta uzņēmējdarbības vide. Šobrīd nestrādājam pat ar esošajiem uzņēmumiem, kur nu vēl potenciālajiem. Savukārt, otrs risinājums varētu būt izvēlēties ceļu, ko izvēlējusies, piemēram, Garkalne, kas savu turību ieguvusi, jo tur dzīvo turīgāki cilvēki nekā citur. No mūsu puses būtu jārada apstākļi, lai bagāti cilvēki šeit vēlētos dzīvot. Kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot Ikšķilē, kas ir vēl tālāk no Rīgas? Tur ir tas, kā šeit nav, – acīmredzami, mēs nespējam konkurēt par turīgu cilvēku vēlmi dzīvot Salaspilī.

Salaspils attīstību ietekmēs arī “Rail Baltica” projekts un plānotais kravu pārkraušanas terminālis. Ko tas nozīmē Salaspils novadam?

Salaspils uzņēmēji ir ļoti gandarīti, ka šis projekts tieši skars arī Salaspili. Latvijā bija četras vietas, kur šāds kravu pārkraušanas terminālis varētu atrasties. Salaspils uzņēmēju biedrība šim procesam pieslēdzās tiešā veidā, mēs šo projektu lobējām Salaspilij – bija neskaitāmas tikšanās ar  ministriju, “Latvijas Dzelzceļa” un “Rail Baltica” vadošajām personām. Brīdī, kad bija jāpieņem lēmums, kur terminālis būs, pēc mūsu uzaicinājuma visas iesaistītās puses satikās tieši Salaspilī. Pārrunājām visus problēmjautājumus un rezultātā tika nolemts, ka terminālis atradīsies tieši Salaspilī. Ko tas nozīmē novadam? Skaidrs, ka īslaicīgā perspektīvā mēs nevaram runāt par būtisku tautsaimniecības pieaugumu, bet, papētot citu valstu un pilsētu pieredzi, piemēram, Gdaņskas pieredzi, ap šādiem termināļiem sāk veidoties industriālā zona, kas pieder privātajiem uzņēmumiem un ir lielāka par pašu termināli. Šādā vietā veidojas spēcīgi uzņēmumi, investīcijas un darba vietas. Ja runājam par uzņēmējdarbības vidi, novadam šis ir liels ieguvums ilgtermiņā. Tiesa, ir arī sava garoziņa. Šāds terminālis atstās ietekmi uz mūsu publisko ceļu infrastruktūru. Ceļi tiks vairāk noslogoti, veidosies garākas rindas pie dzelzceļa pārbrauktuves, ja vien netiks veikti kaut kādi uzlabojumi šajā jautājumā.

Salaspilī būtiska problēma ir dzelzceļa pārbrauktuve. Mums ir četras sliežu joslas – divas tiek izmantotas pasažieru pārvadāšanai, bet otras divas – kravas dzelzceļam. Pārstāvot Salaspils uzņēmēju biedrību, vienojāmies, ka “Rail Baltica” projekta ietvaros šīs divas kravu dzelzceļa sliežu līnijas tiks pārvietotas Saulkalnes virzienā, kā rezultātā dzelzceļa pārbrauktuve tiks būtiski atslogota. Tātad dzelzceļa pārbrauktuve būs atvērta biežāk, nekā šobrīd. Tas būs reāls ieguvums Salaspils iedzīvotājiem ko mēs kā Salaspils uzņēmēji esam vienojušies ar “Rail Baltica”.

Tev svarīgs ir arī zaļais dzīvesveids un ekoloģiska vide. Kas šajā jomā tevi satrauc? 

Nerunāšu par pašsaprotamām lietām kā energoefektivitāte, ekoloģiska pārtika vai veloceliņu pieejamība. Mani uztrauc Salaspils atomreaktors. Ja ticam avotiem, kas ir publiski pieejami, tad apmēram 1300 tonnu radioaktīvo būvgružu un būtisks apjoms radioaktīvā ūdens joprojām atrodas atomreaktora teritorijā jau 21 gadu. Radioaktīvais ūdens ir izsūknēts no baseina un sapildīts divu čaulu mucās un tiek glabātas parastā angārā. Iepazīstoties ar publiski pieejamiem aktiem, var secināt, ka ir notikusi šī radioaktīvā ūdens noplūde. Piesārņojums ir konstatēts pat 4 metru dziļā grunts slānī.

VARAM jau daudzus gadus sola, ka šis jautājums būs dienaskārtībā. Pat vairāk – bija iedalīts finansējums šī objekta sanācijas uzsākšanai bet šī nauda politiski tika novirzīta citiem mērķiem, mūs visus atstājot ar lielu nenoteiktību un radot potenciālos draudus mūsu visu veselībām.

Esošajai domes vadībai vajadzēja par šo problēmu runāt visos iespējamos veidos. Raimonds Čudars pārstāv partiju Vienotību. Finanšu ministrs arī ir Vienotības pārstāvis, un premjers ir Vienotības pārstāvis. Ja pie šādas situācijas, kad vadošos amatu ieņem vienas partijas pārstāvji – nevar šo jautājumu politiski pielemt, tad es to vienkārši nesaprotu. Mēs aizņemamies 1,4 miljardus eiro, lai nelietderīgi subsidētu aviokompāniju “Air Baltic” un uzturētu vakcinācijas biroju, bet, lai atrisinātu bīstamo pagātnes mantojumu, kas nes draudus visam Salaspils novadam, mēs ne tikai nepiešķiram papildus līdzekļus, bet mēs pat pārdalām citām vajadzībām.  Tā vietā, lai 2019.gada septembrī aicinātu premjerministru apskatīt SIA “Salaspils Siltums” saules kolektorus, vajadzēja Kariņa kungu aizvest kilometru tālāk – iepazīstināt ar kodolreaktoru un tā iespējamajiem draudiem Salaspils iedzīvotājiem.

Tas, kas ir vajadzīgs, ir regulārs un spēcīgs publisks spiediens premjerministra un ministru kabineta virzienā, lai šo degradēto vietu beidzot sakārtotu. Pašvaldībai nav nekāda ieguvuma no šīs degradētās vietas, bet ieguvums sabiedrībai un videi no tās sakārtošanas būs neizmērojams.

We take processes apart, rethink, rebuild, and deliver them back working smarter than ever before.
WhatsApp čats