Viedokļi, publikācijas, intervijas

Intervija ar Salaspils mēra kandidātu JĀNI NEBARU

Viedokļi, publikācijas, intervijas

Vizītkarte

Vecums: 35

Ģimenes stāvoklis: precējies, trīs bērnu tēvs

Izglītība: Banku Augstskolas maģistra grāds Uzņēmējdarbības vadībā

Darbavieta: Salaspils novada domes deputāts; Nodrošinājuma valsts aģentūra – nodaļas vadītājs; a/s Dragonara Baltica valdes loceklis

Hobiji: dziedāšana korī, basketbols

Dzīves moto: Enerģiski, mērķtiecīgi, efektīvi!

Salaspils novada domes mēra kandidāts Jānis Nebars ir pārliecināts, ka Salaspils pēdējos gados nav izmantojusi tās potenciālu. Vēl vairāk – viņš nebaidās atzīt, ka novads sācis stagnēt. “Tāpēc mēs esam radījuši programmu, kur mēs sakām – draugi, mēs varam vairāk! Mēs varam vairāk par to, kas ir! Mēs varam dzīvot atvērtāk, mēs varam dzīvot taisnīgāk un mēs varam radīt vairāk!” pārliecinoši saka mēra kandidāts, kuram ir vīzija, kā Salaspils novadam kļūt par vienu no pievilcīgākajiem un cilvēkiem draudzīgākajiem Latvijā.

Tavuprāt, iepriekšējo četru gadu laikā Salaspils ir attīstījusies, vai tomēr attīstības potenciāls nav izmantots?

Noteikti nav. Salaspils novada budžets četru gadu periodā ir bijis vairāk nekā simts miljoni eiro, bet ar to visu infrastruktūras attīstība Salaspilī ir bijusi vāja un lēna. Tika radīta sajūta, jā, mēs būvējam, mēs radām, bet faktiski nekas jau nav paveikts. Kā piemēru varu minēt kultūras namu “Enerģētiķis” pilsētas centrā, ko rekonstruē jau daudzus gadus, bet tas joprojām stāv tieši tāds pats grausts, kāds bija. Tāpat ar stadionu – divus gadus maina tā segumu, kamēr citās pašvaldībās šādā laika periodā spēj uzbūvēt divreiz lielākus stadionus no jauna. Līdz ar to mums pietrūkst jaudas, mums ir it kā virzība uz lietām, kuras mums ir jāizdara, bet virzība ir tik lēna, ka futbolisti, kamēr mēs sagatavosim stadionu, būs jau izauguši.

Līdz ar to šie četri gadi ir iezīmējušies ar stagnāciju un lēnu virzību. Tas salaspiliešiem ir liels mīnuss, jo viņi nespēj izbaudīt to, kam būtu jābūt un ko mēs varētu sasniegt. Daudz kas tika solīts, bet izdarīts ir maz. Uzskatu, ka iepriekšējie četri gadi, skatoties no attīstības viedokļa pēdējo 12 gadu griezumā, ir bijuši vājākie. Salaspilieši vairs nav gatavi uz to noskatīties. Bērni izaug, jāiet bērnudārzā, bet nav, kur iet, jo veidojas rindas. Redzam, kā blakus kaimiņos būvē, attīsta, bet mēs stagnējam un iepaliekam. Manuprāt, pie tā vainojama esošās varas nespēja darboties enerģiski, mērķtiecīgi un efektīvi.

Kas, tavuprāt, šādu situāciju radījis?

Problēma ir tajā, ka esošais mērs pie varas ir jau 12 gadus. Domē – 20 gadus. Mēs tuvojamies Lemberga vai Baltkrievijas līmenim! Acīmredzot pie šī rezultāta ir novedusi rutīna. Tas vienkārši ir pa ilgu, cilvēks vairs nespēj radīt tik dinamisku darba vidi, lai turpinātu ierastajā ritmā un ar vajadzīgo jaudu. Ir pienācis tas mirklis, kad varai ir jāmainās un iedzīvotājiem ir jāizvēlas jauns līderis, jauns ceļš, kas Salaspilij nodrošinās izaugsmi! Šobrīd pie varas esošais cilvēks normālu darbu nav strādājis, viņš pat nezina, ko nozīmē strādāt, viņš vairs nezina, kas ir uzņēmējdarbība, nezina, kas ir nopelnīta nauda, jo nauda pati uzrodas kontā. Un tā rodas atrautības sajūta no sabiedrības.

Ja iepriekšējos četrus gadus pilsētas mērs būtu bijis tu, ko darītu citādāk?

Pirmkārt, es būtu sadarbojies ar visiem ievēlētajiem deputātiem un administrācijas darbiniekiem, nevis viņus terorizējis. Viens cilvēks nevar visu uzņemties, tad rezultāts ir lēns. To diemžēl pierāda šī brīža rezultāti.   Es vairāk konsultētos ar sabiedrību, ņemtu vērā salaspiliešu intereses. Kā piemērs – skeitparks pie 1. vidusskolas. Jā, tas bija nolietojies, tāpēc šobrīd tiek celts jauns, bet mazāks! Sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc skeitparks būs tāds, kā kāds izdomājis, nevis tāds, kādam skeitparkam ir jābūt. Trūkst komunikācijas ar sabiedrību!

Noteikti būtu vairāk konsultējies ar ekspertiem un stiprinājis administrāciju, lai uzsāktie būvprojekti būtu pabeigti. Es tam neredzu reālus šķēršļus! Tikai birokrātiskus. Jau pirms četriem gadiem bija skaidrs, ka pilsētā nav kultūras nama. Salaspilī katastrofāli trūkst telpu dažādiem pulciņiem un nodarbībām, bet pilsētas centrā tai pat laikā tukšas stāv “Selver” telpas ar sagatavotu infrastruktūru, piebraucamajiem ceļiem. Pašvaldība šīs telpas kaut vai varēja nomāt.

Tāpēc mēs esam radījuši programmu, kur mēs sakām – draugi, mēs varam vairāk! Mēs varam vairāk par to, kas ir! Mēs varam dzīvot atvērtāk, mēs varam dzīvot taisnīgāk un mēs varam radīt vairāk.

Nosauc trīs lietas, kuras tu paveiksi kā Salaspils mērs.

Telpu pieejamība izglītībai, jaunradei, kultūrai un tālākizglītībai; Ciemu infrastruktūra – ceļi; izbraukšana no Salaspils un dzelzceļa šķērsojums!

Bet vairāk es vēlētos runāt par  principiem, kas ir ierakstīti arī mūsu programmā, kurus īstenojot tas viss arī tiktu paveikts! Pirmais – vairāk atvērtības un sadarbības. Pilsētas attīstībā nepieciešama sabiedrības, administrācijas iestāžu un uzņēmēju lielāka iesaiste. Mums visiem kopā jāiet uz vienu mērķi – dzīvot labāk savā novadā.

Otrais – vairāk reālu problēmu risināšanas. Problēmas ar dzelzceļa šķērsojumu Salaspilī netiek risināts jau desmit gadus, tās kļūst arvien lielākas. Mēs domājam par tīrāku vidi, bet tai pat laikā simtiem mašīnu stundām pavada pie aizslēgtas dzelzceļa pārbrauktuves. Infrastruktūras jautājumi ir jārisina reāli, steidzami un tagad, un tas attiecas arī uz izbrauktuvi uz Daugavpils šoseju, kur veidojas gan avārijas situācijas, gan sastrēgumi. Šīs problēmas tiek noliktas kaudzītē, jo dome nespēj komunicēt ar Satiksmes ministriju un citām atbildīgajām institūcijām. Tas pats attiecas uz pirmsskolas un vispārējo izglītību. Problēmas ir zināmas, bet netiek risinātas. Tas, ka bērnu skaits Salaspilī pieaugs, bija zināms arī pirms četriem gadiem. Šobrīd Salaspils bērnus nevar uzņemt tīri fiziski, bet pilsētas vadība sēž kā strausi galvas smiltīs ielikuši. Šo lietu atrisināšanu es varu solīt!

Trešā lieta – vairāk taisnīguma! Pašvaldība ir iedzīvotāju ievēlēta vietvara, tāpēc pašvaldības policijai, būvvaldei, administratīvajai komisijai un citām iestādēm jāstrādā iedzīvotāju labā. Tās nevar būt represīvas iestādes, bet tām jānodrošina, lai salaspilieši var dzīvot drošā un sakārtotā vidē.

Manuprāt, arī birokrātiskais slogs, ko pašvaldība uzliek, ir netaisnība pret Salaspils iedzīvotājiem. Ir tik daudz un dažādu IT risinājumu, datu bāzes, lai mēs no cilvēkiem neprasītu papildus birokrātiju. Kā piemēru varu minēt daudzbērnu ģimenes statusu, ko elementāri varētu sakārtot. Beidzot vismaz esam panākuši, ka bērni fiziski katru gadu nav jāpārreģistrē bērnudārzā. Tās ir pašsaprotamas lietas, pie kā mēs noteikti strādāsim!

Kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits turpina kristies, Salaspilī tas aug. Šobrīd Salaspilī dzīvo apmēram 22 700 cilvēku, prognozē, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits pieaugs teju par ceturtdaļu. Arī tas jaunajai novada domei būs izaicinājums, apzinoties jau esošās problēmas.

Tas ir pozitīvais izaicinājums! Aizvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot Pierīgā, kur ir tīrāka vide, pieejamāka daba. Protams, tam seko izaicinājumi saistībā ar infrastruktūru, kas diemžēl pēdējos gados nav ņemti vērā.

Ko darīsiet, lai Salaspils kļūtu interesantāka gan esošajiem, gan jaunajiem uzņēmējiem?

Salaspils izsenis ir bijusi zinātnes pilsēta, bet no šī statusa gan saglabājies maz – palicis tikai Mežzinātnes institūts “Silava”, kurš gan, manuprāt, ir viens no labākajiem institūtiem Latvijā. Uzskatu, ka mums būtu jātiecas uz uzņēmēju sadarbību ar zinātniekiem. Pateicoties “Rail Baltica” un pārkraušanas termināļa izbūvēi Salaspilī, nākamo desmit gadu laikā noteikti kļūsim par industrializētāku pilsētu, tāpēc Salaspils kļūs vēl pievilcīgāka uzņēmējdarbībai. Pašvaldības uzdevums ir nākt uzņēmējiem pretī, iespēju robežās nelikt birokrātijas šķēršļus un radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. 

Ko “Rail Baltica” projekts dos Salaspils iedzīvotājiem?

Tā noteikti ir uzņēmējdarbības attīstība. Cilvēkiem būs iespēja strādāt tuvāk mājām, radīsies jaunas darba vietas. Tas būs papildus finansējums novadam, ko varēsim izmantot pilsētas attīstībai. Par zaudējumiem. Ja nesakārtosiem dzelzceļa infrastruktūru, pilsētas sadalīšana divās daļās ar dzelzceļa sliedēm turpināsies, un sašķeltības plaisa būs vēl lielāka.

Potenciāli celsies īpašuma vērtība. Tiem, kuriem ir īpašums, tas ir labi, bet, kuri vēlēsies iegādāties zemi, lai izvērstu uzņēmējdarbību, būs lielākas izmaksas. Manuprāt, vienkārši jāpieņem, ka arī mūsu novadu skars šis valsts mēroga projekts, un no tā jāņem pozitīvās lietas. Ja esošā vadība laicīgi komunicētu ar Satiksmes ministriju, mēs jau šobrīd no šī projekta potenciāli izjustu pienesumu Salaspilij. Perspektīvē dzelzceļš būs viens no galvenajiem satiksmes satiksmes organizatoriem valstī, tāpēc ir dzelzceļa elektrifikācijas projekts, tāpēc ir dzelzceļa staciju modernizācijas projekti.

Mums savlaicīgi jādomā par Park & Ride stāvlaukumiem, jādomā par infrastruktūru.

Pasapņojām par nākotni, bet, atgriežoties tagadnē, nevaram nepieminēt Covid-19 vīrusu un tam sekojošo pandēmiju…

Šogad janvārī es personīgi iesniedzu priekšlikumu par to, ka ģimenes ar bērniem jāatbalsta IT jautājumos, sniedzot sociālo pabalstu 15 eiro apmērā par katru bērnu ik mēnesi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas mācīties. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt izglītību, un, ja mācības notiek attālināti, ir ļoti būtiski, ka katram bērnam ir iespēja mācībām pieslēgties ar atbilstošu aprīkojumu. Diemžēl koalīcija to noraidīja, vēlāk atgriežot vājākā formā. Šādi domājot, mēs tik ātri neatgriezīsimies normālās sliedēs. Mums ir jānodrošina, lai jauniešiem būtu vienlīdzīgas iespējas mācīties. Vēl ir jautājums par pirmsskolas izglītību, auklīšu darba apmaksu. Cerēsim, ka vasarā epidēmija norims, bet mēs nevaram to paredzēt. Nepieciešams domāt par papildus atbalsta programmām bērnu pieskatīšanai, jo strādāt no mājām ar trim bērniem nav iespējams. Stāstiet, ko gribat, bet nav iespējams!

Nerunājot vairs par pandēmiju, vai esat domājuši par Salaspils senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu? Jauniešiem ir, piemēram, skeitparks, bet kā laiku pavadīt senioriem?

Mums ir jānodrošina, lai arī senioriem ir, kur darboties, bet tam nepieciešama infrastruktūra, par kuru pēdējos gados nav daudz domāts. Nav pat telpu! Tiklīdz šis jautājums būs atrisināts, mēs varam radīt programmas un atbalstu tam, lai arī senioru sabiedriskā dzīve uzņem apgriezienus. Ja runājam par sociālajiem pabalstiem, tos vienmēr var vēlēties lielākus, pašvaldība savu iespēju robežās dara, ko var. Bet bieži vien cilvēkam ir nepieciešamība vairāk socializēties, un tas dzīvē iedod papildus stimulu un vēlmi kaut ko darīt. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, lai sabiedriskā dzīve visu vecuma grupām būtu lielāka, iesaiste būtu labāka un no pašvaldības stimulēta. Pati par sevi tā īsti īstenoties nevar, tam ir jābūt pašvaldības iniciētam pasākumam.

Pašvaldības visbiežāk neaizmirst par bērniem un pensionāriem, bet tiek piemirsta cita sabiedrības grupa – jaunieši, kuri bieži vien uzskata, ka viņiem pilsētā nav, ko darīt. Jums ir kāds piedāvājums arī jauniešiem?

Tas arī ir viens no mūsu programmas punktiem – vairāk aktivitāšu, vairāk atvērtības. Kā piemēru var minēt volejbola laukumus, ko izveidoja pie stadiona. Bija iedzīvotāju iniciatīva, kas vēlējās sportot, gribēja aktivitāties, volejbola laukumus. Pašvaldība uzbūvēju labus, kvalitatīvus volejbola laukumus, bet uzlika apkārt žogu un aizslēdza. Pateica, ka par to izmantošanu jāmaksā. Un tādā veidā tie laukumi faktiski beidza pastāvēt. Ja mēs vēlamies aktivitātes, tām ir jābūt atvērtām! Jā, tās var būt kontrolētas ar kameru palīdzību, lai tur nebūtu bardaks, lai nebūtu vide, kurā var notikt kaut kādas sliktās lietas. Minēju jau par skeitparku Salaspilī. Labs piemērs ir Ikšķile, kur Baltijas līmeņa skeitparks ir tepat blakus mazākā un ne tik turīgā pašvaldībā. Tur jauniešiem ir, ko darīt, un viņi tur ir! Mēs pie Daugavas izveidojām pludmali ar izeju, ar aktīvās atpūtas zonu, ieguldot tajā visai lielus līdzekļus. Bet tur pietrūkst dzīvības, trūkst mūzikas, tur pietrūkst noskaņa, lai jauniešiem būtu, ko darīt. Un, ņemot vērā, ka mēs konkurējam ar Rīgu, kas ir 20 minūšu brauciena attālumā, ja mēs gribam, lai jaunieši paliek Salaspilī, un lai jaunieši rada paši sev vidi, mums viņiem jādod publiskā aktivitāšu infrastruktūra. Tas ir viens no mūsu programmas punktiem, ko mēs esam apņēmušies īstenot!

Tavuprāt, Salaspils ir interesanta tūristiem? Šķietami tā ir pilsēta, kurai pabraukt garām, nemaz nepiestājot.

Salaspils noteikti ir interesanta tūristiem tā iemesla dēļ, ka mēs esam tikai 20 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas. Mums ir trīs Baltijas tūrisma kartē labi zināmi objekti – lielākais botāniskais dārzs Baltijā, Salaspils memoriāls un Doles sala. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs gribam tūristus šeit piesaistīt, un vai mēs spējam viņus piesaistīt, vai mēs spējam radīt infrastruktūru tam, lai viņi šeit arī uzkavētos un izmantotu Salaspils uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus. Salaspilī nav nevienas viesnīcas, tātad mēs runājam par tūrismu novadā, kurā nav naktsmāju, kur kur palikt. Cilvēki šeit iebrauc un aizbrauc, un neko vairāk mēs nevaram gaidīt. Tas ir jautājums par uzņēmējdarbības vidi un atbalstu uzņēmējiem.

Ja mēs gribam, lai šeit ir tūristi, mums ir jārada labvēlīga vide uzņēmējiem gan ar kultūras pasākumiem, gan ar sporta aktivitātēm, kas padarīs mūsu vārdu lielāku, skanīgāku, plašāku! Kādu laiku mūsu sauklis bija “Laipni gaidīti Salaspilī – pirms Rīgas!”. Kas tas ir? Tas ir guļamrajons, vai tā ir pēdējā stacija pirms Rīgas? Es nedomāju, ka tas spēj piesaistīt tūristus.

Mazliet pastāsti par sevi, kā tu pats atpūties? Zinu, ka dziedi korī!

Jā, brīvajā laikā es dziedu korī, kas ir viena no manām sirdslietām. Es ļoti lepojos ar kori “Lōja”, ko vada Ģirts Gailītis. Manuprāt, tas nav tikai koris kā vieta, kur cilvēki dzied, tā ir vieta, kas pēta mūsu vēsturi, rada pievienoto vērtību ilgtermiņā no kultūru kultūrvēsturiskā aspekta, jo tas ir vienīgais Līvu koris pasaulē.

Vēl viena aktivitāte, kas man patīk, ir basketbols. Es neesmu tas, kuram patīk vienam pašam skriet. Tāpēc mēģinu rast iespēju kopā ar domubiedriem uzspēlēt basketbolu, kas ir domājoša komandu spēle.

Manuprāt, tā ir viena no latviskajām identitātēm, jo basketbolu mēs mīlam -esam gan lietuviešus uzvarējuši, gan esam Eiropas čempioni, un ar to mums ir jālepojas!

Trešā aktivitāte – man ļoti patīk pavadīt laiku pie dabas. Ērgļos, kur ir manas vecāku mājas, viņi audzē savvaļas govis. Ganāmpulkam jāvelta visai daudz laika; kad vien varam, braucam palīdzēt. Lepojos, ka mans dēls arī šim procesam pieiet ar lielu entuziasmu un atbildību un nu jau spēj veikt diezgan daudz pienākumu saistībā gan ar ganāmpulku, gan ganu likšanu, gan tehnikas darbiem.

Mans tēvs ir bijušais mežzinis, bet māte kādreiz bija mežsargs; nu abi ir pensionēti. Tāpēc arī mežs man ir tuvs!

Ko tu vēlētu Salaspils novada iedzīvotājiem?

Pirmkārt, vēlējums ir lepoties ar vietu, kurā mēs esam, kurā mēs dzīvojam, jo Salaspilij ir bagāta vēsture. Mums ir izcili cilvēki ar augstu zinātnisko un intelektuālo potenciālu. Jā, mums ir arī skarba vēsture, bet tas veido šīs pilsētas pievilcību. Novēlu apzināties, ka mēs neesam pilsēta pirms Rīgas. Mēs esam paši par sevi, mēs esam bagāts, turīgs un lepns novads. Novēlu nebaidīties pieņemt lēmumus dzīvot labāk, nebaidīties prasīt vairāk, jo diemžēl kopējā sabiedrības tendence ir tāda – nu, ir jau labi, kaut ko uzbūvē, uzlika asfaltu, arī puķes iestādīja, ir skaisti! Nē, mēs varam vairāk! Mums ir potenciāls, un ir pienācis laiks to izmantot!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

We take processes apart, rethink, rebuild, and deliver them back working smarter than ever before.
WhatsApp čats